Sociālā ekonomika Latvijā: no labas gribas līdz pārmaiņām

Eņģeļa Pasts piedalījās šajā konferencē un dalijās ar pieredzi, paveikto un nākotnes plāniem.

Galvenās atziņas:

Sabiedrība joprojām neizprot sociālā uzņēmuma darbību, funkcijas, pienesumu sabiedrībai kopumā. Tajā pat laikā pastāv viedoklis, ka labdarība ir par velti un tas ir mīts, kas ir stipri iesakņojies un nav izravējams. Labdarība (kā arī sociālo uzņēmumu pakalpojums vai produkts) nekad nav bijusi un nebūs par velti!

Ļoti skaidri bija dzirdamas līdzīgas problēmas ar ko saskaras sociālie uzņēmēji un arī NVO sektors.

Ir nepieciešams vairāk runāt par sociālo uzņēmējdarbību, skaidrot, ka tā nav labdarība un, ka ļoti svarīgi iegādāties pakalpojumus un preces tieši no sociālajiem uzņēmējiem, lai mēs spētu attīstīties un turpināt dot sociālu pienesumu ne tikai sabierībai kopumā, bet arī ienestu nozīmīgus ieņēmumus valsts budžetā, ko darām jau arī patlaban ..... bet izskatās, ka to neviens nepamana.

Par konferenci:

Ceturtdien, 15. oktobrī, ikviens interesents aicināts tiešsaistē vērot konferenci “Sociālā ekonomika Latvijā: no labas gribas līdz pārmaiņām”, kas būs Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas centrālais notikums. Tajā dažādu jomu eksperti un sociālās ekonomikas praktiķi dalīsies pieredzē par to, kā saimnieciskā darbība un sabiedrības līdzdalība rada iespējas cilvēkiem un veido labākus dzīves apstākļus mums visiem.

Konference ar zīmju valodas tulkojumu būs skatāma tiešraidē Labklājības ministrijas Facebook lapā no plkst. 9.30 līdz 15.30.

Konferences pirmajā daļā ar sociālās ekonomikas aktualitātēm Latvijā iepazīstinās Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis. Par finansējuma, atbalsta un līdzdalības iespējām stāstīs Sabiedrības integrācijas fonda Sociālās iekļaušanas un inovāciju departamenta direktore Alda Sebre. Savukārt Vidzemes Augstskolas komunikācijas un publiskās runas pasniedzēja Liene Ločmele skaidros, kā apvienot cilvēkstāstus un datus, lai organizācijas radīto vērtību saprotami izstāstītu klientiem, finansētājiem un sadarbības partneriem.

Praktisku piemēru tam, kā uzņēmējdarbība var kļūt par pamatu sabiedrības izglītošanai un kopienas veidošanai, sniegs uzņēmuma “LABIE KOKI” un sociālā uzņēmuma “Annas koku skola” vadītāja Dzidra Kalniņa. Nodibinājuma “Liepāja 2027” brīvprātīgā darba koordinatore Izabella Džeriņa dalīsies pieredzē, kā piesaistīt brīvprātīgos, veidot piederības sajūtu un panākt, lai cilvēki vēlētos iesaistīties atkārtoti.

Pasākumā prezentēs arī ziņojumu “Brīvprātīgā darba loma sociālo uzņēmumu darbībā” un tajā ietvertos praktiskos ieteikumus.

Pēcpusdienas pieredzes stāsti atklās sociālās ekonomikas pienesumu četros vecumposmos – bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un senioriem. Sociālā uzņēmuma “Bērnu un pusaudžu resursu centrs” valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa stāstīs, kā novērtēt organizācijas radītās pārmaiņas. Sociālā uzņēmuma “CENTRS SEVII” dibinātāja un vadītāja Madara Mickeviča pievērsīsies tam, kā pamanīt un novērtēt pārmaiņas jauniešu emocionālajā intelektā, pašapziņā un savstarpējās attiecībās. Rasa Buša iepazīstinās ar “BEZVESTS.LV” pieredzi brīvprātīgo piesaistē un ceļu līdz sociālā uzņēmuma izveidei, bet “Eņģeļa pasta” vadītāja Līga Uzulniece - par senioru vientulības mazināšanu un sabiedrības iesaisti.

Noslēgumā notiks paneļdiskusija “Sociālā ekonomika Latvijā: kā panākt pārmaiņas, kas strādā?”. Konferenci vadīs Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Linda Curika.

Jau ziņots, ka no 12. līdz 16. oktobrim astoto gadu norisināsies Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa, lai veicinātu izpratni par sociālo uzņēmējdarbību, sniegtu praktiskas zināšanas un iedvesmotu jaunu iniciatīvu veidošanu.

Konference tiek rīkota ar Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” finansiālo atbalstu.

Informācijas avots